Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melnīgsnējs
melnīgsnējs -ais; s. -a, -ā
melnīgsnēji apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
PiemēriSieviete ir jauna un glīta - melnīgsnēja, ar piķa melniem matiem.
2.Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
PiemēriMelnīgsnējas acis.
Avoti: 5. sējums