paklīdenis
paklīdenis -ņa, v.
paklīdene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
Piemēri«Tu jau arī laikam sāc tās paklīdeņu gaitas. Nekas labs arī no tevis nav gaidāms.»
- «Tu jau arī laikam sāc tās paklīdeņu gaitas. Nekas labs arī no tevis nav gaidāms.»
- ..viņa atkal ilgojās mīlēt un žēlot šo plenci un paklīdeni, šo gaisagrābsli un nelaimi..
- ..visi ņirgājušies: «Tu esi paklīdene! Kas zin, kur sameklēji bērnu.»
- sal. ..kā pēdējā paklīdene es blandījos pa jūrmalu..
Avoti: 6-1. sējums