nerātnis
nerātnis -ņa, v.
nerātne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Nerātns bērns.
Piemēri«Vakar aizvedu meitu pirmoreiz uz skolu. Nerātne, atnāca gluži kā tintē būtu mazgājusies ...»
2.Pārgalvīgs cilvēks.
PiemēriKad Fransisko ar pārējiem ciema vīriem pareizēm vakaros sēdēja pie vīna glāzes, atradās nerātņi, kas veco vīru dažreiz paķēra uz zoba.
Avoti: 5. sējums