nerātnis
nerātnis -ņa, v.
nerātne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Nerātns bērns.
Piemēri«Vakar aizvedu meitu pirmoreiz uz skolu. Nerātne, atnāca gluži kā tintē būtu mazgājusies ...»
- «Vakar aizvedu meitu pirmoreiz uz skolu. Nerātne, atnāca gluži kā tintē būtu mazgājusies ...»
- Pie krāsns rosās sirma vecmāmuļa, kuras uzraudzībā tēvs un māte atstāja mūs, trīs nerātņus, kad devās peļņā.
2.Pārgalvīgs cilvēks.
PiemēriKad Fransisko ar pārējiem ciema vīriem pareizēm vakaros sēdēja pie vīna glāzes, atradās nerātņi, kas veco vīru dažreiz paķēra uz zoba.
- Kad Fransisko ar pārējiem ciema vīriem pareizēm vakaros sēdēja pie vīna glāzes, atradās nerātņi, kas veco vīru dažreiz paķēra uz zoba.
Avoti: 5. sējums