nerātns
nerātns -ais; s. -a, -ā
nerātni apst.
1.Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
PiemēriDagnijai aizmugurē sēdošais Uldis parāva meiteni aiz bizes. Dagnija izdarīja puspagriezienu, lai.. uzmestu nerātnajam zēnam niknu skatienu.
2.Pārgalvīgs.
Piemēri..parasta ir viņa iegriešanās Suvorova viesnīcā, ko bija iecienījuši mākslinieki, pat atturībnieks Blaumanis ar saviem nerātnajiem draugiem..
3.Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
PiemēriNekur, nekur pasaulē neiet tā kā Paurupē - Rucavā iet: tur dzied tik nerātnas dziesmas, ka jābāž ausis ciet..
Avoti: 5. sējums