nerātnība
nerātnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nerātns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Vanags viņu paturēja, jo kurš cits gan būtu pieņēmis mazo zēnu, kura nesavaldāmība un nerātnība bija tapusi par parunu?
1.1.arī dsk. Palaidnība.
PiemēriKāpelējām [zēni] pa trepēm kā matroži, darījām visādas nerātnības, spēlējām kārtis, smēķējām papirosus..
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nerātns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVēl gan gribētos mazliet [aktiera] bērnības stāsta, kur aktiera valodā un intonācijā.. tik daudz šķelmīgas nerātnības un humora.
2.1.arī dsk. Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
PiemēriViņi [muižnieki] centās viens otru nebēdnības pārspēt, viens otru smalki izāzēt, bet no viņu jokiem un nerātnībām visvairāk bija ko ciest baronam Bundulam..
3.Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi.
PiemēriTad [kāzas] nāca runas pakaļ runai, kurās slavēja jauno pāri un iepina arī vienu otru nerātnību. Pie šīm pēdējām jaunavas bikli nodūra galviņas, bet jaunekļi skaļi ierēcās.
Avoti: 5. sējums