augstprātis
augstprātis -ša, v.
augstprāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Augstprātīgs cilvēks.
Piemēri..tādi pašiedomīgi cilvēki, kāds ir docents Putniņš, centīsies no Lielkalna lietas iegūt sev politisku kapitālu... [Lielkalnam] ar šo beztalantīgo augstprāti bijušas asas vārdu izmaiņas.
Avoti: 1. sējums