smurgulis
smurgulis -ļa, v.
smurgule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
1.Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks.
Piemēri..klasē divi vai trīs zēni pastāvīgi skaitījās viņā iemīlējušies (kaut arī par tādiem smurguļiem un zīdaiņiem viņa nedeva ne pieci!).
2.Netīrīgs cilvēks. Arī nevīža.
PiemēriUn mašīna Robim [šoferim] iet kā puķe - ziema vai vasara. Nav vis kā dažam smurgulim, kas nezin, vai galā aizbrauks, vai kūkos grāvmalā.
Avoti: 7-2. sējums