svētulis
svētulis -ļa, v.
svētule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Svētulīgs cilvēks.
PiemēriViņš nebija tik dievticīgs, lai viņu varētu saukt par svētuli..
- Viņš nebija tik dievticīgs, lai viņu varētu saukt par svētuli..
- Slēpdamies aiz svētuļa maskas, Kangars.. dara tautai ļaunu.
- «Es nelasu svešas vēstules.» - «Svētule atradusies,» Dēzija apskaitās.
Avoti: 7-2. sējums