stulbenis
stulbenis -ņa, v.; stulbene, -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Stulbs cilvēks.
Piemēri«..žandarmi mūsu valstī ir bez izglītības un tāpēc gluži neiedomājami nejēgas. Taisni neizturami stulbeņi.»
- «..žandarmi mūsu valstī ir bez izglītības un tāpēc gluži neiedomājami nejēgas. Taisni neizturami stulbeņi.»
- ..vīriem liekas neticami, ka viņu kapteinis būtu tāds stulbenis, par kādu to pataisa.
- «Stulbenis!» Arveds sevi lamāja. «Iedomājos, ka mani vienu pašu ar ragu mūziku aizvadīs.»
Avoti: 7-2. sējums