nelaiķis
nelaiķis -ķa, v.
nelaiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Miris cilvēks. Mirušais.
PiemēriViņa paredzēja nelaimi un vaimanādama skrēja uz pļavu... Pļavā viņa nokrita pie nelaiķa zemē un tikai kunkstēja.
- Viņa paredzēja nelaimi un vaimanādama skrēja uz pļavu... Pļavā viņa nokrita pie nelaiķa zemē un tikai kunkstēja.
- Nu jau pāris nedēļu bija pagājušas, kopš Karlīne atdusējās kapu kalniņā. Maija vēl arvienu nespēja īsti ticēt, ka vientuļā sieviete šķīrusies no dzīves.. Tikpat neticami Maijai likās tas, ka tik pēkšņi viņa kļuvusi par nelaiķes mājas mantinieci.
1.1.ģen.: nelaiķa, adj. nozīmē Tāds, kas ir nomiris.
PiemēriAlma atceras nelaiķa vīra savā laikā teikto paredzējumu, ka viņa paliks viena mazajā pilsētiņā.
- Alma atceras nelaiķa vīra savā laikā teikto paredzējumu, ka viņa paliks viena mazajā pilsētiņā.
Avoti: 5. sējums