Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plānprātis
plānprātis -ša, v.
plānprāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Plānprātīgs cilvēks. Plānprātiņš.
Avoti: 6-2. sējums