gaišmatis
gaišmatis -ta, v.
gaišmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks ar gaišiem matiem.
Piemēri..vajadzēja doties istabiņā, kuras durvīs slaidajam gaišmatim bija jāpieliecas, lai galva neatsistos pret aplodu.
- ..vajadzēja doties istabiņā, kuras durvīs slaidajam gaišmatim bija jāpieliecas, lai galva neatsistos pret aplodu.
- Mazo, tievo gaišmati Jorens iepazina Ļeņingradas frontē. Viņa iemīlēja mazrunīgo, varena spēka apveltīto puisi ļoti ātri.
- Man garām aizsteidzas glīts gaišmatis, nesot lielu kaudzi ķieģeļu.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
PiemēriGaišmatis zēns.
- Gaišmatis zēns.
- Gaišmate meitene.
Avoti: 3. sējums