vājprātīgs
vājprātīgs -ais; s. -a, -ā
vājprātīgi apst.
1.Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Ārprātīgs.
Piemēri«Mans krusttēvs, krītot tukšā kuģa rūmē, iedragāja galvaskausu. Kopš tā laika viņš palika vājprātīgs, nekā vairs nesaprot. Tikai smejas un raud.»
- «Mans krusttēvs, krītot tukšā kuģa rūmē, iedragāja galvaskausu. Kopš tā laika viņš palika vājprātīgs, nekā vairs nesaprot. Tikai smejas un raud.»
- Žanis Katlaps uzskatīja, ka Hamlets izliekas par vājprātīgu, lai varētu pateikt patiesību, turpretim tēlojumā brīžiem parādījās īstas patoloģijas iezīmes.
- sal. ..motociklus [puiši] dzen kā vājprātīgie, līdz nonāk slimnīcā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vājprāts.
PiemēriVājprātīgi smiekli.
- Vājprātīgi smiekli.
- Vājprātīgs skatiens.
1.2.pārn.; sar. Tāds, kas neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
PiemēriBet tagad notika kaut kas pilnīgi nesaprotams, vienkārši - vājprātīgs. Vai tā bija kāda liktenīga ačgārnība viņa raksturā, vai tas bija reibuma lepnums..
- Bet tagad notika kaut kas pilnīgi nesaprotams, vienkārši - vājprātīgs. Vai tā bija kāda liktenīga ačgārnība viņa raksturā, vai tas bija reibuma lepnums..
2.lietv. nozīmē: vājprātīgais, -ā, v.; vājprātīgā, -ās, s. Psihiski slims cilvēks. Ārprātīgais.
Piemēri..uz lielceļa pastaigājoties bīstams vājprātīgais, kas izbēdzis no trako nama..
- ..uz lielceļa pastaigājoties bīstams vājprātīgais, kas izbēdzis no trako nama..
Avoti: 8. sējums