burvīgs
burvīgs -ais; s. -a, -ā
burvīgi apst.
1.Tāds, kas valdzina, patīk. Ļoti skaists, jauks.
PiemēriBurvīgas skaņas.
- Burvīgas skaņas.
- Burvīgi smaržot.
- ..Sniegbaltīte mums uzsmaidīja savu jauko, burvīgo smaidu.
- Ziedi jau raisījās. Saulstaros tīts, Smaidīja burvīgais ziedoņa rīts.
- ..Tur burvīgā gaismā viss zaigo un laistās, Ik skaņa tur dziesmās un saskaņas saistās..
1.1.sar. Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības. Apburošs.
Piemēri«Marij, skaties, cik Ieva burvīga!» es čukstēju.
- «Marij, skaties, cik Ieva burvīga!» es čukstēju.
Avoti: 2. sējums