Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izlaistenis
izlaistenis -ņa, v.
izlaistene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
PiemēriSavā iestādē.. viņš būtu aizbāzis muti šim izlaistenim un panācis, ka tas jau pa gabalu godbijīgi uzmestu kupri..
Avoti: 3. sējums