bruņniecisks
bruņniecisks -ais; s. -a, -ā
bruņnieciski apst.
1.Tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2).
PiemēriBruņniecisks vīrietis.
- Bruņniecisks vīrietis.
1.1.Tāds, kas raksturīgs bruņiniekam (2).
PiemēriBruņnieciska izturēšanās.
- Bruņnieciska izturēšanās.
- Bruņnieciska rīcība.
- Pirmajos izjājienos pēc kāzām viņš pats bruņnieciski pavadīja savu jauno kundzi jāšus..
- ..[students] ar bruņniecisku žestu piedāvāja viņai savu krēslu.
Avoti: 2. sējums