Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plikata
plikata ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.; niev.
Ļoti nabadzīgs cilvēks. Plikadīda.
PiemēriUn savam pašlepnumam vajag būt, lai varētu pieradīt, ka plikatu dēli spēj sasniegt to pašu, ko tie, kam nekā netrūkst.
Avoti: 6-2. sējums