izbīties
izbīties -bīstos, -bīsties, -bīstas, pag. -bijos; refl.
Pēkšņi izjust bailes.
PiemēriJāzeps [par brāļiem]: Kā viņi izbīsies, kā zemē kritīs, Kā visu nožēlos..
- Jāzeps [par brāļiem]: Kā viņi izbīsies, kā zemē kritīs, Kā visu nožēlos..
- Kaut tikai vienreiz es vēl viņu redzētu! Nē, labāk tomēr ne. Viņa no manis izbītos. Es tagad neizskatījos vairs pēc cilvēka..
- Izbijies es uzrāpos uz Baumaņa maisa un čukstēju viņam, ka lācis čabinās nātrēs..
- ..kucēns, bezgala jocīgs, nokļuvis ārstes rokās, izbijies šauda ačteles.
Avoti: 3. sējums