skumt
skumt skumstu, skumsti, skumst, pag. skumu; intrans.
Izjust skumjas. Būt skumjam.
PiemēriUn tomēr viņš gaidīja pavasari un skuma, ka ziema ir tik gara un barga.
- Un tomēr viņš gaidīja pavasari un skuma, ka ziema ir tik gara un barga.
- Patiesību sakot, viņš daudz neskuma par Ēvalda aiziešanu. Sēdēt ar tādu nerunīgu lamzaku meiteņu sabiedrībā nudien nebija viegli.
- Dārznieks skuma pēc sava mīļotā dēla un raudāja žēlas asaras.
- pārn. Vientuļa, tukša skumst pamestā māja, Dūmenī vēji tik pusnaktīs gaudo.
- pārn. Man pavasaros liekas, Ka rokas zemes skumst..
Avoti: 7-1. sējums