Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
licenciāts
licenciāts -a, v.
licenciāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.v.; vēst. Viduslaikos — zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs. Persona, kam ir šāds grāds.
2.Zinātnisks grāds, kas atbilst doktora grādam (dažās ārzemju universitātēs). Persona, kam ir šāds grāds.
Avoti: 4. sējums