stindzinošs
stindzinošs -ais; s. -a, -ā
stindzinoši apst.
1.Divd. → stindzināt.
2.Tāds, kas izraisa stipru aukstuma sajūtu.
PiemēriStindzinošs sals.
- Stindzinošs sals.
- Sals pārsniedza trīsdesmit grādus. Svilināja stindzinošs decembra vējš..
- Pavasara ūdens [upē] joprojām salts, tomēr ne vairs tik stindzinošs, lai nevarētu tajā uz brīdi ienirt..
- Salst, salst, salst. Stindzinoša rasa. Karēlijā rudens sākas agri.
- Bija skaidra.. diena. Saule piesaluši pie dzidrajām debesīm; zeme, salā iekalta, sastingusi.. Stindzinošais gaiss gandrīz vai rāva elpu ciet.
2.1.Tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu).
PiemēriStindzinošas janvāra naktis.
- Stindzinošas janvāra naktis.
- Jūrskolas vietā Jorens aizgāja pavisam citā skolā, - bargākā, grūtākā.. Blokādes laiks, stindzinošās ziemas.
3.Tāds, kas izraisa, parasti īslaicīgus, kustību, arī psihiskās darbības, fizioloģisko norišu traucējumus.
PiemēriStindzinošs skatiens.
- Stindzinošs skatiens.
- Stindzinoši vārdi.
- ..stindzinošas bailes viņu piekala pie zemes, ka ne pakustēt.
- Visi kaut ko gaidīja. Valdis to saprata no vīru.. spītīgi savilktajām lūpām un stindzinošā saltuma, kas līdzīgi dziļi iegrimušam ledus kalnam peldēja tagad kaut kur starp viņu un komandu.
- Tās [balsis] stāsta jaunus un atgādina vecus faktus, te čukst spīvu nosodījumu, te stindzinoši vienaldzīgi rezonē.
Avoti: 7-2. sējums