stimulēt
stimulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
Piemēri..māksliniece katrā izrādē meklēja tēliem aizvien jaunas nianses, un tas arī viņas partneri stimulēja radošiem meklējumiem.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
PiemēriStimulēt nervu sistēmas darbību.
Avoti: 7-2. sējums