Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stimbens
stimbens -a, v.; apv.
Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
PiemēriPēc kara mežos ir palikuši tikai apdeguši stimbeni.
Avoti: 7-2. sējums