Paplašinātā meklēšana
Meklējam mācīt.
Atrasts vārdos (30):
- mācīt:1
- mācīts:1
- apmācīt:1
- iemācīt:1
- izmācīt:1
- pamācīt:1
- samācīt:1
- mācītājs:1
- mācītība:1
- mācīties:1
- pārmācīt:1
- piemācīt:1
- nemācīts:1
- pusmācīts:1
- iemācīties:1
- izmācīties:1
- nomācīties:1
- pamācīties:1
- samācīties:1
- uzmācīties:1
- mācītājisks:1
- mācītājmāja:1
- mācītprasme:1
- pārmācīties:1
- piemācīties:1
- mācītājmuiža:1
- viesmācītājs:1
- virsmācītājs:1
- palīgmācītājs:1
- mācītājcienīgtēvs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (228):
- Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- (Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
- ieņemties Apgūt. Iemācīties.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt piebraukšanas (zirgu).
- iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- izmācīt Apmācīt.
- Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- ielauzīt Ar pūlēm iemācīt.
- iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto). Noskaitīt.
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
- Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- izbuknīt Buknījot izgrūstīt. Buknījot pārmācīt, sodīt.
- atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
- sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
- pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
- samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
- mācīts Divd. --> mācīt.
- pamācošs Divd. --> pamācīt.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- mācīt Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
- Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- Sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Salikt (arī sadot) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Sadot pa zobiem Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
- Dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
- Dot (arī sadot, salikt) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
- Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
- pātarot Gari, apnicīgi runāt. Apnicīgi pamācīt.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt).
- ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
- piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
- piemācīt Iemācīt papildus.
- Dot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- Iedot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- Iedot pūrā lidz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- Sabāzt (arī iebāzt) galvā Iemācīties (parasti ko nevajadzīgu). Iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- piemācīties Iemācīties papildus.
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
- Sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) Iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- izmācīties Iemācīties.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs. Arī mācītājs.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko). Arī izmācīt.
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- izskoloties Izglītoties. Arī izmācīties (1).
- izskolot Izmācīt (1).
- Iztaisīt no kāda lietas koku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- Iztaisīt no kāda lietaskoku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
- (Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
- Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
- atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto).
- ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
- Piesēdināt pie grāmatas Likt mācīties lasīt. Likt mācīties no grāmatas.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
- (Ie)liet galvā, arī (ie)liet mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Ie)liet (kā) ar karoti (mutē) Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- Ieliet galvā, arī ieliet (arī ielikt) mutē, arī ieliet (kā) ar karoti Ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt.
- Ielikt (arī ieliet) mutē Ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt.
- Liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) Ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt.
- skolot Mācīt (1), parasti mācību iestādē. Dot padomus, pamācīt.
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
- nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
- apgūt Mācoties, vingrinoties iegūt (māku, iemaņas). Iemācīties izmantot (paņēmienu, metodi).
- pazubrīt Mehāniski pamācīties (ko).
- pazubrīties Mehāniski pamācīties.
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- Mācītāja sieciņi Nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- Mācītāja tiesa Nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
- nemācīts Nol. divd. --> mācīt.
- noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
- pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- Dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- (Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā Pamatīgi (ie)mācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
- Iedzīt (arī sadzīt) galvā Pamatīgi iemācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- Sadzīt (arī iedzīt) galvā Pamatīgi iemācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
- iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
- pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu). Arī pārmācīt.
- pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
- Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- Aplauzt ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- Nolauzt (arī aplauzt) ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- Aplauzt (arī nolauzt) ragus Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- rādīt Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
- mācīt Pārmācīt, sodīt.
- Sadot pa degunu Pārmācīt, sodīt.
- Dot mācību Pārmācīt, sodīt.
- Dot mācību Pārmācīt, sodīt.
- Sadot (kādam) pa ragiem Pārmācīt.
- Sadot pa ragiem (arī pa seksti) Pārmācīt.
- Sadot pa seksti (arī pa ragiem) Pārmācīt.
- Sadot pa degunu Pārmācīt. Sodīt.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām. Atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- sacīt Pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
- teikt Pavēlēt, pamudināt. Arī pamācīt, brīdināt.
- apgrābstīt Pavirši paveikt. Pavirši iemācīties.
- uzsaukt Paziņot par saderināšanos (baznīcā no kanceles) - par mācītāju.
- iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
- izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
- dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
- klausīties Piedaloties nodarbībās, kas notiek lekciju formā, studēt, mācīties (ko).
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- Iet mācībā Pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- Iet mācībā Pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas Dogmām.
- mācītprasme Prasme mācīt (1).
- apmācība Process --> apmācīt. Apmācīšana.
- mācīšana Process, darbība --> mācīt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- mācīšana Process, darbība --> mācīt (2).
- mācīšana Process, darbība --> mācīt (3).
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
- pārmācīties Refl. --> pārmācīt (2). Mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- mācītājisks Saistīts ar mācītāju, tam raksturīgs.
- Cieta galva Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
- Cieta galva Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka par stūrgalvīgu cilvēku.
- Ciets pauris Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- Līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
- Piesēsties pie grāmatas Sākt mācīties no grāmatas. Sākt lasīt.
- piemācīt Samācīt, pamācīt.
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- Lasīt morāli (arī lekciju, sprediķi, notācijas) Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- Lasīt morāli (arī lekciju, sprediķi, notācijas), arī sprediķot morāli Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- Lasīt notācijas (arī morāli, lekciju, sprediķi) Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- Lasīt sprediķi (arī morāli, lekciju, notācijas) Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- Sprediķot morāli Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
- Ganu suns Suns, kas apmācīts ganīšanai.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- pēddzinis Suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai.
- Pēdu dzinējs Suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai. Pēddzinis (1). Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās). Pēddzinis (2).
- izsūtīt Sūtīt (mācīties, skolā), līdz pabeidz (mācīšanos, skolu).
- Nodot amatā Sūtīt mācīties amatu.
- izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- vadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība, - tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts (2).
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- pamācošs Tāds, kurā ir ietverta pamācība. Tāds, no kura izriet pamācība. Tāds, kurā izpaužas tieksme pamācīt (1).
- iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
- Dabūt pa degunu Tikt pārmācītam, sodītam.
- Dabūt pa degunu Tikt pārmācītam, sodītam.
- Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
- Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
- trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot. Dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt. Dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
- ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt. Rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs. Persona, kam ir šāds grāds.
- iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
- mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- internātskola Vispārizglītojoša skolai (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- palīgmācītājs Zemāka ranga mācītājs, kam ir mazākas tiesības.
mācīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV