sprediķot
sprediķot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans.; rel. Teikt sprediķi (1).
PiemēriKultūrvēsturniekam Lestenes vārds vispirms saistās ar.. vietējo baznīcu, kur sprediķoja nākamā zinātnieka tēvs.
- Kultūrvēsturniekam Lestenes vārds vispirms saistās ar.. vietējo baznīcu, kur sprediķoja nākamā zinātnieka tēvs.
2.trans.; sar. Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
Piemēri«Nav labi, ka cilvēks ir viens,» sprediķoja Lisija, atnākšanas dienā nostādamās uz Meldriņu stacijas sliekšņa.
- «Nav labi, ka cilvēks ir viens,» sprediķoja Lisija, atnākšanas dienā nostādamās uz Meldriņu stacijas sliekšņa.
Stabili vārdu savienojumiSprediķot morāli.
- Sprediķot morāli — Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
Avoti: 7-2. sējums