izkūlums
izkūlums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → izkult1.
PiemēriBagāts izkūlums.
- Bagāts izkūlums.
- Kopš pirmajām ražas novākšanas dienām agronoms vērīgi seko izkūlumam.
Avoti: 3. sējums