Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mošeja
mošeja -as, s.
Islama reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
PiemēriTrīsdesmit piecus metrus augstais tornis apšūts ar spoži baltiem podiņiem un balstās uz granīta pjedestāla, pati mošeja - neliela astoņstūru ēka ar krāsainu stikla kupolu.
  • Trīsdesmit piecus metrus augstais tornis apšūts ar spoži baltiem podiņiem un balstās uz granīta pjedestāla, pati mošeja - neliela astoņstūru ēka ar krāsainu stikla kupolu.
  • Blakus lepnajai pilij drīz izslējās mošeju minareti, parādījās tirgotāju būdas..
  • Apvienotajā Arābu Republikā darbojas atompētniecības centrs, bet mošejās sēž jauni zēni, nekustīgi kā sirmgalvji, un iekaļ no galvas korānu..
Avoti: 5. sējums