Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sparkšķēt
sparkšķēt parasti 3. pers., sparkšķ, pag. sparkšķēja
sparkšēt parasti 3. pers., sparkš, pag. sparkšēja; intrans.; retāk
Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriMopēda motors sparkšķ.
Avoti: 7-2. sējums