disharmonija
disharmonija -as, s.; parasti vsk.
1.mūz. Nesaskaņa, griezīgs skanējums. Saskaņas, harmonijas traucējums.
PiemēriSkaņu disharmonija.
- Skaņu disharmonija.
2.Neatbilstība. Nesaskaņa, nesaskaņotība.
PiemēriKrāsu disharmonija.
- Krāsu disharmonija.
- Līniju disharmonija.
- ..[stāstā] rodas pretruna, kaut kāda disharmonija, kas neļauj no satura izlobīt sacerējuma īsto jēgu.
Avoti: 2. sējums