blēt
blēt parasti 3. pers., blēj, pag. blēja; intrans.
Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
Piemēri..aita ar gaismiņu blēdama cēla brāļus augšā..
- ..aita ar gaismiņu blēdama cēla brāļus augšā..
- ..[tirgū] jau netrūkst ne vēršu, ne cūku, ne jēru, ne sivēnu, bļauj, blēj un kviec no visām pusēm, ka ne atklausīties pa godam.
Avoti: 2. sējums