vēkšķēt
vēkšķēt vēkšķu, vēkšķi, vēkšķ, pag. vēkšķēju
vēkšēt vēkšu, vēkši, vēkš, pag. vēkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. ;sar. Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriKazlēnus iesloga kūtiņā. Bet tie, brīvībā pieraduši, tik briesmīgi vēkšķ, ka vai ausis ar mālu jāmūrē ciet.
1.1.trans.
PiemēriDažiem puišiem pie rokas magnetofoni, kas vēkšķ, ko māk, kādu pašreiz modīgu kratīkli [deju]..
Avoti: 8. sējums