Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lirināt
lirināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
1.Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
Piemēri..lielā augstumā, kur vairs nesniedza skatiens, lirināja cīrulis.
1.1.trans.; savienojumā ar «dziesmu»
PiemēriCīrulis, pēcpusdienas saulē neredzams, lirināja savu garo dziesmu.
Avoti: 4. sējums