vīvināt
vīvināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
Piemēri«Vālodze lietu sauc, izslāpusi,» teica mīļāmāte [vecāmāte]. Viņi klausījās brīdi, kamēr vien putns nerimās saukt un vīvināt.
- «Vālodze lietu sauc, izslāpusi,» teica mīļāmāte [vecāmāte]. Viņi klausījās brīdi, kamēr vien putns nerimās saukt un vīvināt.
- Pavasaros te [pie upītes] vienmēr vīvina pāri mērkaziņa.
- Vālodze Daugavai pārskrien, Vīvina, plivina [plivina] spārniņu smalko, Klausās, ko Daugavas ūdeņi šalko.
- pārn. Vīvināti [vīvināt] vīvināja zaros kailos, zaros sūros dziesmu vītoli.
- pārn. Vējš vīvina bērzos mājas galā.
Avoti: 8. sējums