aizkārpīt
aizkārpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. imperf. Kārpīt ciet.
PiemēriSuns aizkārpījis bedri.
- Suns aizkārpījis bedri.
- Atbraucēji ar nelielu lāpstiņu izraka smiltīs bedri un apraka laiviņu, virvi un lāpstu, pēc tam bedri aizkārpīja ar rokām.
2.Kārpot aizdabūt prom. imperf. Kārpīt prom.
PiemēriIesētie zirņi aizkārpīti nezin kur.
- Iesētie zirņi aizkārpīti nezin kur.
Avoti: 1. sējums