neiecietība
neiecietība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neiecietīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Tev, krustmāt, par to vismazākā bēda,» Zenta paskarbi, acumirkli zaudējusi pašsavaldīšanos, izmeta... Vilmai kļuva neērti no Zentas neiecietības.
2.Vispārināta īpašība → neiecietīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..partijas organizācijās radīta neiecietības atmosfēra pret visāda veida negatīvām parādībām.
Avoti: 5. sējums