miegties
miegties miedzos, miedzies, miedzas, pag. miedzos; refl.
1.Refl. → miegt1.
PiemēriAcis miedzas saulē.
1.1.Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus.
PiemēriGaismā miegdamies, viņš, caur pieri pētīdams, lūkojās uz māsu, kura meklēja kaut ko ēdamu.
2.Refl. → miegt2.
Avoti: 5. sējums