blākšķēt
blākšķēt parasti 3. pers., blākšķ, pag. blākšķēja
blākšēt , parasti 3. pers., blākš, pag. blākšēja; intrans.; retāk
Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSmagi blakšķēt.
Avoti: 2. sējums