veidnis
veidnis -ņa, v.
1.būvn. Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
PiemēriLokveida veidnis.
- Lokveida veidnis.
- Kustīgais veidnis.
- Saliekamais veidnis.
- Pēc pildījuma [betona] sacietēšanas veidņu dēļus noņem.
- Lietuvieši monolītās mājas ceļ, izmantodami pašu gatavotos metāla veidņus.
2.pareti Šablons.
PiemēriAsināšanas leņķus mērot, veidnis (šablons) vienmēr jānovieto perpendikulāri pret to asmeni, kura asināšanas leņķi pārbauda.
- Asināšanas leņķus mērot, veidnis (šablons) vienmēr jānovieto perpendikulāri pret to asmeni, kura asināšanas leņķi pārbauda.
Avoti: 8. sējums