veidojums
veidojums -a, v.
2.Paveikta darbība → veidot2. Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
PiemēriLeontīnes acis apstājās pie resnajām dīvāna kājām; pirmo reizi viņa ievēroja veidojuma neparasto formu - gludais, vēderainais apaļums izbeidzās ar trīsnagu ķetnu.
2.1.Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
PiemēriImprovizētā frizūrā uz augšu saceltie mati ļāva pilnībā saskatīt viņas kakla un plecu daiļo veidojumu.
4.Paveikta darbība, rezultāts → veidot4.
PiemēriFeodālisma attīstības gaitā radās pirmie latviešu valstiskie veidojumi - Jersika, Koknese, Tālava u. c.
Avoti: 8. sējums