iekša
iekša -as, s.; parasti vsk.
1.Telpu iekšiene, iekšpuse.
PiemēriDzīvot pa iekšu.
- Dzīvot pa iekšu.
- Sviru apgludinādams.., priekšstrādnieks vairāk reižu pablenza uz istabas durvīm. Pasvēla uz pleca, skaļi nosēkdamies, tā ka lai arī tur iekšā būtu dzirdams.
- Baznīcai bija sagāzts augstais tornis un no iekšas, kur laikam dega koka daļas, pa izsistajiem logiem vēlās ārā smagi, uguņainu dzirksteļu pilni dūmu mutuļi.
- ..durvis bija no iekšas ciet..
2.Iekšpuse2.
PiemēriBaltās galviņas [zēni] sabāzuši kopā, jaunākais rociņu satvēris dūrē ar īkšķīti uz iekšu...
- Baltās galviņas [zēni] sabāzuši kopā, jaunākais rociņu satvēris dūrē ar īkšķīti uz iekšu...
- Burmeisters vēl pamanīja, ka pēdas viņa neglīti savērsusi uz iekšu.
Avoti: 3. sējums