Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miocēns
miocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Neogēna pirmā puse.
Piemēri..jo sevišķi zāļu dzimta attīstās miocēnā, kurā parādās daudzas jaunas ģintis..
Avoti: 5. sējums