dibenpuse
dibenpuse -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Dibens4.
PiemēriNedzirdu, ka pie manis [zeļļa] pienāk meistara soļi. Bet - ar - nošvīkst.. un man iesāpas dibenpuse!
- Nedzirdu, ka pie manis [zeļļa] pienāk meistara soļi. Bet - ar - nošvīkst.. un man iesāpas dibenpuse!
- «Redz, kāds bezkauņa!» Gundega viegli uzplīkšķināja kādam cūku huligānam pa dibenpusi..
Avoti: 2. sējums