Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dibenpuse
dibenpuse -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Dibens4.
PiemēriNedzirdu, ka pie manis [zeļļa] pienāk meistara soļi. Bet - ar - nošvīkst.. un man iesāpas dibenpuse!
Avoti: 2. sējums