Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusdzīve
pusdzīve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
PiemēriPusdzīve nodzīvota.
2.Nepilnvērtīga dzīve.
Piemēri«Klaiņoju, no visiem raustījos. Tad man tāda pusdzīve apnika.»
Avoti: 6-2. sējums