Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusducis
pusducis -ča, v.
Skaita mērvienība – 6 gobāli. Kopa, kurā ir seši (parasti vienveidīgi) priekšmeti.
PiemēriTīklā spirinās strīpainā līdaka, pusducis prāvu asaru..
  • Tīklā spirinās strīpainā līdaka, pusducis prāvu asaru..
  • Teciņus zēni devās pa sniegā iemīto taciņu uz Freiberga namiņu. Te Zaniņš bija apmeties ar pusduci citu zēnu.
  • Mēbeļu tanī [istabā] daudz nebija - apaļš galds, divi klubkrēsli un pusducis pusmīkstu krēslu.
Avoti: 6-2. sējums