pusdzīvs
pusdzīvs -ais; s. -a, -ā
pusdzīvi apst.
1.Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ). Tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
PiemēriZemnieki viņu pusdzīvu atraduši pie molberta ar paleti vienā, ar otu - otrā rokā un ratos aizveduši uz māju, kur meistars tūlīt arī nomiris.
1.1.Tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ).
PiemēriPusdzīvs aiz bēdām.
1.2.pārn. Ļoti panīcis (par augiem).
PiemēriDivpadsmit cēlie koki pret debesīm kā apsūdzību ceļ melnus, nedzīvus zarus, bet citi trīspadsmit ozoli vēl šovasar bija pusdzīvi vai aizsākuši kalst.
Stabili vārdu savienojumiPusdzīvs, pusmiris.
Avoti: 6-2. sējums