puse
puse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.
PiemēriPuse teritorijas.
Stabili vārdu savienojumiAr badu uz pusēm. Ar dievu uz pusēm. Lapas puse.
1.1.Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.
PiemēriPuse ekskursantu.
Stabili vārdu savienojumiLīdz pusei.
1.2.Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
PiemēriPuse kilometra.
2.Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.
PiemēriGliemežnīcas puse.
2.1.Viena no divviru loga, divviru durvju vai vārtu, veramajām daļām.
Piemēri«Es izlēkšu pa logu!» Ģirts dzirdēja Viju skaļi iesaucamies, un tūliņ nodzinkstēja atgrūstās loga puses, atsitoties pret sienu.
3.savienojumā ar apzīmētāju Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
PiemēriAtminos kādu dienasvidu, kad sāka tumst un rībēt visa Kuldīgas puse, no kurienes.. nāca lielais pērkons.
Stabili vārdu savienojumiSētas puse.
3.1.Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.
PiemēriTā ir saules puse, un dēļi vēl glabā siltumu..
3.2.Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.
PiemēriKrāsns puse.
4.savienojumā ar apzīmētāju Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
PiemēriNēsāt goda zīmi krūšu labajā pusē.
4.1.Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
PiemēriCeļa abās pusēs aug koki.
4.2.Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
PiemēriBet ezera otrā pusē augsta, sarkana krauja ar priedēm.
5.Savienojumā «debess puse»: debespuse.
PiemēriNoteicis debess puses, Antons atkal turpināja airēt uz rietumiem.
Stabili vārdu savienojumiUz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm).
5.1.Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.
PiemēriTelpā bija krēslaini, te bija ziemeļu puse.
Stabili vārdu savienojumiRīta (arī rītu) puse.
6.savienojumā ar apzīmētāju Virziens (darbībai, kustībai).
PiemēriGājēji dodas uz dažādām pusēm.
Stabili vārdu savienojumi
6.1.Parasti savienojumos «uz labo pusi», «uz kreiso pusi»: viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.
Piemēri..viņš pagriezās drusku iesāņus uz kreiso pusi..
7.savienojumā ar apzīmētāju Apvidus, novads.
PiemēriSkaista puse.
Stabili vārdu savienojumiDzimtā puse.
8.Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums.
PiemēriTur - tomātu biezoknis. ..zaros ziedi un tikko aizmetušies augļi. Tie būs gatavi rudens pusē.
8.1.Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
Piemēri..labi zināms, ka vakara pusē nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk.
Stabili vārdu savienojumiMūžs iegriežas vakara pusē.
9.Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.
Piemēri..jaunākais brālis apbrīnoja dāvanu no visām pusēm.
Stabili vārdu savienojumi
10.Sastāvdaļa, elements (piemēram, kādā sistēmā).
PiemēriBrošūras.. autors.. aplūko darba procesa divas puses - garīgo un fizisko darbu.
10.1.Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
PiemēriDaiļdarba mākslinieciskā puse.
Stabili vārdu savienojumiNo (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml.
10.2.Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
PiemēriRakstura labās puses.
Stabili vārdu savienojumi(Pa) rādīt (ko) no labās puses.
11.Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
Piemēri..pilsoņi pārdod savu mantu par cenām, kādas nosaka pēc pušu vienošanās.
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē.
11.1.Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai.
PiemēriKarojošās puses.
11.2.jur. Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
PiemēriCivilprocesā par pusēm - prasītāju vai atbildētāju - var būt pilsoņi, kā arī valsts uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kolhozi, citas kooperatīvās organizācijas, to apvienības, citas sabiedriskās organizācijas, kam ir juridiskās personas tiesības.
12.lok.: pusē, apst. nozīmē; parasti savienojumā ar verba «būt» formām Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
PiemēriDiena jau ir pusē.
12.1.Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
PiemēriPusē viens.
13.lok.: pusē, apst. nozīmē; novec. Daļēji.
PiemēriSievas izmanīgi rīkojas ap viņu, Maija visu to uztver kā pusē nemaņā. Vēl brīdis - un Maijas galvā ir sievas aube..
Stabili vārdu savienojumiAugļa otrā puse. Būt (kā) pusē. Ēnas (retāk tumšās) puses. Gaišās (retāk saules) puses.
Avoti: 6-2. sējums