Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cariene
cariene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; vēst.
1.Valdniece (pirmsrevolūcijas Krievijā). Šīs valdnieces tituls.
PiemēriKrievijas cariene.
2.Cara sieva.
PiemēriCaru un it sevišķi carieni.. bija apsēdusi afēristu banda.
Avoti: 2. sējums