blondīns
blondīns -a, v.
blondīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks ar gaišiem matiem. Gaišmatis.
PiemēriĀrste Sukatniece - eleganta blondīne kosmētikas rūpīgi slēptos pusmūža gados - izvadīja kārtējo pacienti..
- Ārste Sukatniece - eleganta blondīne kosmētikas rūpīgi slēptos pusmūža gados - izvadīja kārtējo pacienti..
- Pie otriem sāniem man sēdēja Lubāniešu Maiga, glīta blondīne, bet man pilnīgi vienaldzīga.
Avoti: 2. sējums