naģene
naģene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cepure ar nagu.
PiemēriĀrenču Pēteris parāva savu naģeni dziļāk uz pieres, lai vējš nesaasarotu acis.
- Ārenču Pēteris parāva savu naģeni dziļāk uz pieres, lai vējš nesaasarotu acis.
- ..pavecs vīrs, stūrī iesēdies, laucinieka naģeni galvā..
- ..sētā svarīgi iesoļoja Jaņuks. Galvā tam bija krusttēva jauna naģene..
Avoti: 5. sējums