atskabargains
atskabargains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir atskabarga vai atskabargas.
PiemēriAtskabargains dēlis.
- Atskabargains dēlis.
- ..kāda sieva ar skalu grozu nobrauc Hertai Sūnai gar mēteli, un tā vien liekas, ka atskabargainie skaliņi atdurtos nevis audumā, nē, ka tie ietu cauri, līdz pašai miesai...
- ..[ezerrieksta] dzeloņainie rieksti katru rudeni nogrimst ezera dibenā. Rieksts ar atskabargainiem dzeloņiem nostiprinās ezera dūņās..
- Tā bija Zilā mošeja, kas dūra debesīs sešas atskabargainas minaretu adatas.
- pārn. Ar tūkstoš atskabargainām adatām sāpes sadūrās nervu sīkākajās cīpsliņās..
1.1.pārn. Skarbs, dzēlīgs (par cilvēku).
PiemēriĪpatnējs raksturs ir Ksenijas sāncense Tosja: atskabargaina, iecirtīga meiča, kas, cik spēdama, slēptin slēpj to labo, kas viņā iemīt.
- Īpatnējs raksturs ir Ksenijas sāncense Tosja: atskabargaina, iecirtīga meiča, kas, cik spēdama, slēptin slēpj to labo, kas viņā iemīt.
- «.. kādēļ tu esi kļuvis tik.. atskabargains?» Maiga brīnījās no sirds. Brīdi klusējis, Ivans atbildēja pavisam citā tonī, dobjā, piesmakušā balsī: «Kļūsi atskabargains, strādādams tādos [grūtos] apstākļos!»
Avoti: 1. sējums